Ojārs Vācietis
Krāces
Tev nav laika ar līkumu iet,
Manu svešo un zināmo nācēj,-
Tā ir tava dziesma, ko dzied
Upju, gadu un dvēseļu krāces.
Dzīvi nodzīvot vajaga prast -
Tā ir gara un vienmēr par īsu-,
Lai tev izliekas vienmēr par maz
Grūtas uzvaras laimīgo trīsu.
Vadi plostu. Nekas, ja visapkārt tev rūks
Viļņu trakās un krēpjainās lauvas, -
Ne tik viegli tavs pavediens trūks,
Pirmās trūks plostam tērauda tauvas.
Ej pār upēm. Nekas, ja tur dārd
Dzelmes valstītu akmeņu sāni.
Apkārtceļš-
Garāks trīskārt un desmitkārt,
Viņa ērtums un drošība - manīgs.
Ja tu delnu uz klintsraga plēs,
Ja kāds akmens sāpīgi sasit, -
Esi mierīgs. Mēs- pirmie. Avangards- mēs.
Nav kam tiltus un asfaltus prasīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru